"17.–18. gs. sākuma mirušo piemiņas monētas un medaļas Rīgas vēstures...". Mg. hist. Justīne Barkova

"17.–18. gs. sākuma mirušo piemiņas monētas un medaļas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā". Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja medaļu kolekcijā ir ap 5000 priekšmetu. No tiem aptuveni 200 ir mirušo piemiņai veltītu monētu un medaļu, kas aptver laika posmu no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Pirmās mirušo piemiņas monētas jeb Sterbemünze datējamas ar 12. gadsimtu. Tās kala, pieminot valdnieka vai karaliskās ģimenes locekļa nāvi, un bija ekvivalentas apgrozības monētām. Ar mirušo piemiņas monētām varēja apmaksāt bēru izdevumus un tās arī dāvināja bēru viesiem. Kā maksāšanas līdzeklis tās pildīja medija funkciju. Monētas tika izgatavotas dažādos nominālos un materiālos. Izplatoties medaļām, tās paralēli monētām parādījās arī bēru tradīcijās, pildot mirušo piemiņas monētu funkcijas. Atšķirībā no monētām, mirušo piemiņas medaļas jeb Sterbemedaille nebija maksāšanas līdzeklis. Tās saglabāja piemiņas funkciju kopienās un medija funkciju plašākā sabiedrībā. Medaļu varēja izgatavot arī personām, kuras nebija no valdnieku ģimenes, piemēram, politiskiem un kultūras darbiniekiem. Nereti mirušo piemiņas medaļas saglabāja tradicionālo monētas nosaukumu, piemēram, Sterbepfennig. Medaļu saturā, leģendās un tēlu sistēmā pastarpināti vērojama arī sabiedrības nāves uztvere. 17.–18. gs. sākuma medaļām raksturīgi nepārprotami simboli ar reliģisku kontekstu, kas bieži tika papildināti ar dzīves īslaicīguma un nāves neizbēgamības motīviem.