"“Tās kalpoja par pelnītu greznojumu zārkam.” Trīs Rīgas sēru grāmatas...". Dr. philol. Aija Taimiņa

""‥ tās kalpoja par pelnītu greznojumu zārkam ‥" Trīs Rīgas sēru grāmatas un baroka funerālijas Rīgā". Rīgas pilsētas bibliotēkā (mūsdienās LU Bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā) kopš 17. gs. beigām tiek glabāta ļoti savdabīga grāmata ar izteikti simbolisku nozīmi. Tā ir viena no sākotnēji trim Rīgas sēru jeb līķu grāmatām (Trauerbuch, Leichenbuch), kas izmantotas bēru ceremonijās Rīgā laikā no 1685. gada 14. jūnija līdz 1800. gada 16. novembrim. Ar melnu audeklu pārvilktās sēru grāmatas ir no koka izgatavoti grāmatas atdarinājumi, maketi. Bēru ceremoniāla laikā tās tika novietotas uz aizgājēja zārka. Pēc katra rituāla grāmatas noņemtas un atdotas glabāšanā Rīgas pilsētas bibliotēkā līdz nākamajai reizei. Notikušo dažkārt apliecināja piemiņas ieraksti vienas grāmatas iekšlapās; par sēru grāmatu misiju liecina 20 ieraksti. Rīgas sēru grāmatas ir unikāls artefakts, liecība par baroka laikmetā izveidojušos neparastu funerāliju tradīciju, kas kopta Rīgā. Šķiet, ka līdzīga tradīcija nav atrodama citās vācu (un zviedru) kultūras loka zemēs. Visai neparastais sēru grāmatas fenomens uzdod grūti atbildamus jautājumus par sēru rituāla simbolisko vēstījumu. Grāmatas tapšanas faktu skaidro kaligrāfisks ieraksts. Tas vēsta, ka sēru grāmatas pasūtītas Rīgas Doma baznīcas virsmācītāja, konsistorijas asesora, teoloģijas maģistra Hermaņa Hermelina (1626–1685) izvadīšanas ceremoniālam un viņa piemiņas godināšanai, lai vēlāk kalpotu arī citu Rīgas garīdznieku pēdējam godam. Trīs sēru grāmatas tapušas 1685. gada jūnijā pēc mācītāja atraitnes Dorotejas Hermelinas (1626–1696) pasūtījuma. Grāmatas izgatavojis un pirmo kaligrāfiski veidoto piemiņas ierakstu veicis Rīgas iesējējs un grāmatiespiedējs Albrehts Hākelmans (? –1659). Baroks ir pretstatu laikmets, kura dramatiskajai pasaules izjūtai piemīt dzīves un nāves dualitātes izpratne. Bijība pret nāves nenovēršamību un bailes no aizmirstības ietvertas formulā memento mori un jēdzienā vanitas. Ticība, tikums, piemiņa, labdarība ir aizmirstības pretspēki. Baroka laikmetā bēru ceremonija ieguva īpašu spožumu un vērienu. Pompa funebris (lat.) – vairāku dienu ilgas, plašas bēru svinības – raksturoja katolisko pasauli un pienācās augstāko aprindu pārstāvjiem. Tomēr arī protestanti cienīgām un stāvoklim atbilstošām bērēm veltīja daudz vērības un līdzekļu. Trīs sēru grāmatas ir netradicionāls baroka laikmeta funerāliju elements. Kā jāsaprot sēru grāmatu simboliskais vēstījums? Hermelina atraitne savu gribu nav izskaidrojusi, vēstures avoti par šādu ritu nevēsta, tāpēc iespējamas dažādas interpretācijas un skaidrojumi. Sēru grāmatu klātbūtne bērēs ir dziļi simbolisks fenomens, kas noteikti norāda uz Svēto Trīsvienību kā kardinālo orientieri, bet ne tikai. Hipotētiski piedāvājams minējums, ka šādi tika atgādināts par trīs reformācijas laika svarīgākajiem protestantiskās atpestīšanas doktrīnas pamatprincipiem jeb trim svarīgākajām solām: sola fide, sola gratia, sola scriptura (lat.) – tikai ticība, tikai žēlastība, tikai Raksti, kas bija materializējušies triju sēru un piemiņas grāmatu veidolā. Sēru grāmatas liecina, ka memento mori pasaules izjūtai piederošā barokālā funerāliju tradīcija Rīgā bija iedzīvojusies un kļuvusi par unikālu, cieņpilnu atmiņu kultūras sastāvdaļu.