Jo Vairāk Tev Sāp, Jo Tuvāk Tu Laid | Rihards Šmits

FB:   / ​   IG:   / xrihardsmits   Tas bija toreiz un tie bija laiki Kad kādam ko dot bija mazāk bail Tevi paspārda - tad pamet, kad vajag Jo palikt blakus jau nevajag vairs Tu pasaki man - vai te man ir jābūt? Vai tam, kas bija, tik bieži ir jāzūd? Vai visam jābrūk asaru dzelmē Lai saprastu, ka Tu arī māki peldēt? Es nezinu... Bet man liekas, ka slīkst Cilvēki, kuri man ir vajadzīgi Vieglāk pazust, kā laimīgam būt Jo skumjas ir tas, pie kā vainīgas kļūdas Es gaidīšu Jūs, kad es būšu viens Prom iet ir grūti, jo turu cieši Pie sevis tuvos, gan atmiņu kaudzi Tie dēmoni būs, kad pats viņus saukšu Actiņas atver, kad runā par laimi Jo vairāk tev sāp, jo tuvāk tu laid Tev ir tik bail nakti pavadīt vienam Ka pirmais, kas nāk, sagādā ciešanas Viss ir kā skriešana uz jaungada salūtu Tas notiek galvā, kad atkal kas sabrūk Besī tā pāri palikuma sajūta Kad saņem pirkstu, cerot roku dabūt Kad saņem mieru prasot balli vakarā Kad īstie vārdi iekšēji saskarās Kad esi tu pats un vairs neviena nav Tu saproti, ka viss ir tādā pa*aļā Es esmu tur bijis, bet nevaj'g to Es labāk eju tālāk, bet nemainos Man vienalga, ja pēc gada piedošanu prasi Ja cieni, kas es esmu, tad pietiekami labs Vai Tu būsi atzīme tajā sarakstā Kuram rēķini ar pagātni ir samaksāti? Labs ir viss, kas no dabas nāk Bet bez maksas nāk tikai savas sāpes Sāpes, kuras atkal traucē iet Cerība, ka būs labāk, ejot uz priekšu Nelīdz, kad atkal pamosties viens Nedzīst, kad asaras paliek uz sliekšņa Bet tu iesi, kaut tu nezini kur Kāds ir prom, bet tu dedzini tuvu Tuvas bildes, kurās bijām mēs Teikt, ka mīli - tā ir tikai spēle Viens uzvar - otrs aiziet raudot Viens pamet - otrs atpakaļ sauc to Paiet laiks un tad rodas aizdomas Ka var būt labi arī tad, kad laid prom Tas nav saistoši - piespiest kādu Būt blakus, kad viens tu pazaudē prātu Tā nav mīla, bet īpašuma tiesības Kad, palaist nevarot, sāc ienīst Kad reiz dievināto pazemot sāc Jo veidu jau vajag kā sagremot sāpes Laikam pieļaut reti var to Ka to, ko deva tev, citam dos Tas ir kā sods - es piekrītu tam Bet raudāt par vienu su*u nav priekš manis Kad atdod visu, bet par velti Ir jāmīl nevis viņu, bet gan sevi Mēs esam kas vairāk par tukšu vietu Pietiek asaru - pietiek tukšu dienu Ja tu kautko prasi par manu mīlu Tad varbūt neesmu to saticis dzīvu