Pēc mandarīniem 2025. 2. diena - Ceļā uz Austriju.

Esam labi izgulējušies un mostamies gluži kā parastā darbdienā. Kamēr es taisos, Aldis brokastis sagādā no turpat netālu esošās Žabkas. Ferdis spītējas un savu ēdienu neēd līdz brīdim, kad es rādu ģīmi cik viņa brokastis garšīgas. Lai arī kā viņš mani mīl, ar ēdienu dalīties nav gatavs. Suns daudz maz paēdis. Izbraucam ap pus10. Degvielas uzpilde, vēl gabaliņš pa Varšavas nomali un tad jau Katovices bānis. Lietus. Brīžiem tāds, ka knapi ko var redzēt. Diezgan dzīva satiksme, kas neļauj ne uz brīdi atslābt. Ik pa laikam lietus mitējas un arī satiksme paliek klārāka, bet kopumā lietus mākoņi mūs pavada visas dienas garumā. Arī šeit kokos krāsojas rudens. Iebraucot Čehijā uzspīd saulīte, bet slapinātājs spītīgi mums seko. Šeit rudens šobrīd viskošākais. Diezgan daudz ceļa remontu. Atpūtas pauzei piestājam nelielā bāņmalas krodziņā. No ārpuses diezgan necils, bet iekšpusē ar savu odziņu. Vienkāršas, bet ļoti gardas pusdienas un kā nu Čehijā bez Pilsner Urquell. Tad jau Mikulova, kurā reiz trāpījām vīna svētkos un robeža klāt. Naktsmītnes mums rezervētas nelielā pilsētiņā Neunkirchen. Apartamenti pietiekami plaši un atrodas netālu no vecpilsētas. Domu par vakara pastaigu atmetam, jo visapkārt savilkušies melni lietus mākoņi, kas tomēr beigu beigās aizpeld citā virzienā. Varen labas vakariņas krodziņā Gasthaus Artner. Milzīgas vīnes šniceles, tipiskie kartupeļu salāti, vīns un, protams, vietējais šnabs jeb obstlers. Mājīga atmosfēra, kur izprasa kas tu tāds un kā te gadījies. 😂 Interesanti, ka mūs pat ar Alda pieticīgajām vācu valodas zināšanām uzskata par vāciešiem. Vakarā vēl esam tīri žirgti, paskatāmies youtube un izklaidējam Ferdi, kurš gatavs joņošanai ar bumbiņu zobos :)