Pēc mandarīniem 2025 6. diena - Splita

Kā ik rītu, mostamies ar skanīgajiem baznīcu zvaniem. Tie te ir apbrīnojami skaļi un arī ilgi. Man jau šķiet, ka Vidusjūras atmosfērā tas lieliski iederas, bet nervoziem cilvēkiem ar šo droši vien miegs cauri. Pēc brokastīm aizlaižam līdz tuvējam lielveikalam, lai sapirktu kādus gardumus mājās palicējiem. Ceļojot ar suni jārēķinās, ka būs vietas, kuras nevarēsi apmeklēt. Tādēļ pēc iepirkumiem ejam uz maiņām. Kamēr Aldis pēc dzeramajiem suvenīriem, mēs ar Ferdi izklaidējamies dzīvnieku veikalā, kur nopērkam kārumus un jaunu mantiņu. Šodienas plānā ir apskatīt Splitas vecpilsētu. Lai būtu interesantāk, dosimies turp ar kuģīti. Tas atiet noteiktos laikos un nesezonā biļetes iepriekš nav jāiegādājas. Tās var nopirkt pirms iekāpšanas. Braucēju ir diezgan daudz, bet sarūmējoties vietas pietiek visiem. Blakus sēdošās jautrās kundzītes ir no Kanādas un mēs esot pirmie satiktie latvieši viņu dzīvē. Splita. Tuvojoties no jūras puses, redzama skaista palmu promenāde aiz kuras vecpilsēta. Šeit mēs iepriekš neesam bijuši, vien zinu, ka tās vēsturisko centru veido Diokletiāna pils, kas ir milzīgs romiešu imperatora rezidences komplekss. Pēc romiešu impērijas sabrukšanas vietējie pils teritorijā iebūvēja mājas, baznīcas, veikalus, ielas un nu jau vairs gandrīz nevar pateikt, kas te no romiešu un kas no dažus gadsimtus vēlākiem laikiem. Te var staigāt un staigāt. Brīnīties un apbrīnot kā tie romieši 4.gadsimtā visu šo dabūjuši gatavu. Ja nemaldos, tad mūsu bāleliņi koka pilis sāka tikai ap 9.gadsimtu būvēt. Meklējot vietu nelielam atspirdzinājumam, iemaldāmies meksikāņu kafejnīcā. Načos, APA un košais interjers dod otro elpu pastaigai. Ejot maksāt, Aldis vēl ticis pie citu alus šķirņu degustācijas un atgriežas plati smaidīdams. Viņi ar bārmeni tagad esot Beer brothers. Šodiena mums pavisam bez steigas, galvenais ir nenokavēt pēdējo kuģīti uz Trogiru. Kafejnīcas, veikaliņi, galerijas un … Ziemassvētku bodīte un rotājumi dažās ielās. Nu nē! Vēl negribu! Visam savs laiks. Kamēr es pa katedrāli, izrādās Aldis un Ferdis tusē ar singapūrietēm. Maziņais šajā pilsētā var justies kā zvaigzne, jo ļoti daudzi grib ar viņu bildēties. Man patīk suņi, bet nekad nav ienācis prātā taisīt fotosesiju ar svešu suni. Atceļš matiem un ausīm plīvojot! Vakarpusē jau sāk prasīties jaciņa, tik slinkums no somas vilkt ārā. Pašā vakarā vēl izmetam līkumiņu pa Trogiru. Nedēļas vidū cilvēku te mazāk un arī daudzi veikaliņi un kafejnīcas veras ciet laicīgāk. Vēl tikai pa gelato un rīt jau teiksim Horvātijai attā!