"Ko neuzrakstīja Plīmike… Marginālijas Bīronu bibliotēkas biogrāfijai". Mg.sc.soc. Kristīne Zaļuma

Bīronu dinastijas privātbibliotēkas veidošanās sākums saistīts ar Kurzemes-Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona (1690–1772) vārdu. Viņa un Benignas Gotlības Bīronas (dzimusi fon Trota-Treidena; 1703–1782) dēla hercoga Pētera (1724–1800) vēlāk veidotā bibliotēka sākotnēji glabājās divās pilīs – Jelgavā un Rundālē. Tajā dominēja vēstures, teoloģijas, juridiskā, mākslas un militārā literatūra. Hercogu Pēteri padziļināti interesēja antīkās pasaules vēsture un atstātais mantojums, viņš atbalstīja zinātni un mākslu. 1786. gadā hercoga Pētera īpašumā nonāca Zāganas hercogiste ar visu pili. Pēc trešās Polijas dalīšanas 1795. gada 18. martā Kurzemes-Zemgales hercogiste atdalījās no Polijas, bet hercogs Pēteris 28. martā atteicās no troņa un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Zāganā, kur nonāca arī viņa privātbibliotēka. Saglabājušies vairāki katalogi, kuros atrodamas ziņas par hercoga Pētera veidoto bibliotēku, kā arī izdevumu eksemplāri ar divu veidu superekslibriem. Priekšlasījums atklās iepriekš nepētītus vai mazāk zināmus faktus par Bīronu dinastijas privātbibliotēku un tās grāmatu eksemplāriem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.