Īsts un mākslīgs

Dziesmas teksts [Pants 1] Mēs esam kā cipari un diagrammas. Stāvam pēc mantām garās rindās. Dalāmies ar mega pikseļu jūru. Uzliekot kontrastu un filtru siltu. [Pants 2] Mēs esam datu ķēdes un pikseļu tīkli. Visur apkārt ekrāni un algoritmi. Dažreiz tas izskatās pārāk drūmi. Un kad pazūd elektrība, Visi pikseļi izgaist kā dūmi. [Piedziedājums] Kas paliks pāri, kad maskas krīt, Kad ekrāns tumšs un pilsēta guļ? Tā ir sirds, kas tic, ka vēl vari būt īsts, Arī tad, kad viss apkārt ir mākslīgs! Dziesmas teksta anotācija Dziesma par mūsdienu digitālo sabiedrību un cilvēka iekšējo cīņu ar to. Par identitāti digitālajā laikmetā un ilgošanos pēc autentiskuma. Cilvēki tiek attēloti kā "cipari" un skaistas "diagrammas", kā "datu ķēdes" - sistēmas daļas, nevis individuālas personības. Mantas - visādas elektroniskās ierīces. Pasaule ir pilna ar ekrāniem, algoritmiem, filtriem un "pikseļu jūrām" - tas simbolizē digitālo pārslodzi. "Maskas krīt" un "ekrāns tumšs" - brīdis, kad viss tehnoloģiskais pazūd un paliek tikai cilvēks pats ar sevi. Elektrības pazušana ir simbols katastrofai - tehnoloģiju sabrukumam, liekot jautāt, kas paliek pāri no cilvēka bez digitālās pasaules? Visbeidzot, pat ja viss apkārt kļūst mākslīgs, cilvēka "sirds" un spēja būt īstam joprojām paliek svarīgākā vērtība.