Svešumā

Dziesmas vārdi [Ievads] Aizlido ar vēja spārniem, Līdz tēvu zemītei, mīļā dziesma, Kur tevi mēs tik viegli dziedājām, Aiznes atpakaļ uz mīļajām mājām. [Pants 1] Lai smagās dienas kļūtu vieglas, Es devos tālu pāri jūrai. Un tagad svešu acu ieskauts, Mācos dzīvot kā no jauna. [Pants 2] Vairāki gadi aiz muguras, Bet atmiņas par tēva mājām, Vēl arvien man prātā turas, Un dienu no dienas es sargāju, Cerību, ka varbūt kādreiz, Atgriezīšos atpakaļ.. [Piedziedājums] Aizlido ar vēja spārniem, Līdz tēvu zemītei, mīļā dziesma, Kur tevi mēs tik viegli dziedājām, Aiznes atpakaļ uz mīļajām mājām. [Pants 3] Pelēkajās dienās, kad debesis raud, Atceros mājas - tās nozīmē man daudz. Un vecāku balsis cauri gadiem Atpakaļ sauc.. [Pants 4] Cilvēks savas saknes nes sev līdz, Pat ja tālu kaut kur klīst. Tās kā enģelis ir vienmēr blakus, Jo svešums lēni, lēni dzīst. [Piedziedājums] Aizlido ar vēja spārniem, Līdz tēvu zemītei, mīļā dziesma, Kur tevi mēs tik viegli dziedājām, Aiznes atpakaļ uz mīļajām mājām. [Pants 5] Ak, manas mīļās tēva mājas, Upes krasts un bērzu birzs, Un dzimto valodu un zemi, Mīlēs vienmēr mana sirds. [Piedziedājums] Aizlido ar vēja spārniem, Līdz tēvu zemītei, mīļā dziesma, Kur tevi mēs tik viegli dziedājām, Aiznes atpakaļ uz mīļajām mājām. Dziesmas anotācija Dziesmas centrā ir cilvēks, kurš ir aizbraucis no dzimtenes (iespējams, darba vai dzīves apstākļu dēļ) un tagad dzīvo svešumā. Viņš cenšas pielāgoties jaunai dzīvei, bet iekšēji joprojām ir cieši saistīts ar mājām. "Aizlido ar vēja spārniem .. mīļā dziesma" ir metafora - dziesma kļūst par vēstnesi, kas aiznes domas un jūtas uz mājām.