Rīgas Centrālcietums 1994 – kratīšanas, bēgšanas un haoss aiz restēm

1994. gads Rīgas Centrālcietuma vēsturē bija viens no drūmākajiem. Kameras, aptuveni 100 m² lielas, bija pārpildītas ar 50–70 ieslodzītajiem. Starp kamerām un pat griestos bija izlauzti milzīgi caurumi, kas ļāva brīvi pārvietoties – izolācija faktiski nedarbojās. Vecās slēdzenes bieži vien atvērās ar improvizētiem rīkiem, un pārapdzīvotība pārsniedza visas normas. 1995. gada 30. decembrī četri ieslodzītie mēģināja izbēgt caur pašu izraktu pazemes tuneli. Tas sabruka – divi gāja bojā. Šis gadījums kļuva par simbolu tā laika cietumu sistēmas kritiskajam stāvoklim. Kratīšanas atklāja ne tikai bīstamus priekšmetus, bet arī tumšas, mitras un nehigiēniskas telpas, kurās cilvēki dzīvoja cieši saspiesti. Pārbaudes un tiesu spriedumi apstiprināja – apstākļi bija necilvēcīgi, un cietums funkcionēja kā “caurstaigājama sēta”. Šis video atgriež mūs laikā, kad Latvijas cietumu sistēma vēl tikai sāka pārmaiņu ceļu, un atgādina, kādas ir sekas ilgstošai nolaidībai.