ReTV: Bioloģiski saimniekojot, var iegūt labu ražu

Ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai zemē, kur, pielietojot minerālmēslus un ķimikālijas, audzēta labība vai rapsis, atgrieztos dzīvība: sliekas, kukaiņi, putni. Tā secina Krimuldas pagasta SIA „BB Solutions”, kur apsaimniekošanā pārņemti vairāki šādi lauki. SIA „BB Solutions” saimnieko ar bioloģiskām metodēm un uzskata, ka, saimniekojot videi draudzīgi, arī var iegūt labu ražu. „Mēs nodarbojamies ar graudkopību un ārstniecisko augu audzēšanu, plus no 2020.gada esam sākuši spiest eļļas. Graudaugi ir auzas, griķi, rudzi, ripsis un ir ārstnieciskie augi – gurķmētra, mārdadzis, facēlija un ir mazos daudzumos ķirbji, lai mēs varam ieturēt augu sekas. Godīgi sakot, tas ir sarežģīts darbs, jo ir jācīnās ar nezālēm, ir jāmēģina tā, lai tev tie tīrumi ir tīrāki par tīriem. Bet jūs paši redzat, vai jūs redzat kādu nezāli šeit? Nav!” saka saka Ģirts Liepa, SIA „BB Solutions” saimnieciskās daļas vadītājs. Un pareizi izraudzīta augu sekas maiņa ir arī viens no galvenajiem nosacījumiem, lai, saimniekojot bioloģiski, iegūtu labu ražu. “Ripsim ir vajadzīga ļoti tīra augsne, jo citādāk, ja nav tīras augsnes, tas nepaspēj sacerot tik labi. Mēs cenšamies, pirms sēt ripsi, taisīt papuves. Nu, visu vasaru turam melnu. Ripsis ir kultivēts nektāraugs, kuram nav nepieciešama miglošana, indēšana, jo tas ir izturīgāks pret visiem kaitēkļiem. Mums šeit pat apkārt ir arī cilvēkiem daudz bites, cilvēki ir ļoti priecīgi, ka viņiem bites var atlidot uz ripša lauku.” Mārdadzis ir viens no augiem, no kuru sēklām saimniecībā iegūst eļļu. “Mēs spiežam – ripsis, idra, mārdadzis, gurķumētra. Tagad mēģināsim arī linus audzēt, jo tie der arī augu sekai, cilvēkiem arī interesē linsēklu eļļa.” Eiropas Savienības atbalstu, lai varētu saimniekot ar bioloģiskām metodēm, saimniecībā vērtē kā ļoti būtisku. “Ir daudz lauku, kurus pārņemam, no jauna īrējam, tad divu gadu pārejas periods. Janebūtu Eiropas atbalsta, tad bioloģiskajiem būtu ļoti, ļoti grūti izvilkt, jo tos divus gadus pārejas periodā viņi palīdz, jo bioloģiskā saimniecība jau nevar izaudzēt to ražu.” Iepazīstinot ar saimniecības laukiem, Ģirts Liepa sarunā vairakkārt uzsvērs, ka zemei ir jābūt dzīvai, kā arī to, kāda ir atšķirība - saimniekojot bioloģiski vai konvencionāli, viņš var vērtēt no pieredzes. “Mēs esam paņēmuši jaunus tīrumus apsaimniekošanā Daibes pusē, kas visu laiku ir bijis konvencionālais. Es pirmo reizi, arot zemi, kur ir rudzu lauks bijis, pat pele tev neskrien pa priekšu, tu arot neredzi ne peles, ne sliekas. Nav! Tā zeme ir mirusi. Šos tīrumus, kad es apstrādāju, vai ir rudens vai pavasaris, kad strādā zemi, tad te ir visur gan peles, gan sliekas, dzīvība. Kad tu strādā zemi, putni no aizmugures ir miljons, bet tajos laukos strādā - vispār neko neredz.” #ZaļaisKurss