Agapitova

Filma par atgriešanos Ziemeļos, pagātnē. Plahina, Agapitova, Igarka, vēl citi milzu novadi ir ziemeļu zemes mala, kur Ilmārs Knaģis nokļuva 1941. gadā, kad kopā ar 4 tūkstošiem bērnu no Latvijas tika deportēts uz Sibīriju. Nāves salā Agapitovā 1942.gada rudenī nokļuva 700 dažādu tautību mātes ar bērniem, izglābās ap 60 cilvēku,to skaitā 6 latviešu bērni-Biruta Kazaka, Pavels Kliesbergs, Venta un Ilmārs Grāvīši, Pēteris Bērziņš, Valentīna Voiciša. Atmiņas ir skaudras, pat neticamas. Filmas nesteidzīgajā ritējumā redzēsim Sibīrijā palikušos sirmgalvjus, kuriem sapnis par atgriešanos Latvijā ir zudis,dzīve pagājusi izsūtījumā. Palicis jautājums-kāpēc tas notika un kāpēc neviens nav vainīgs? Varbūt šī nebeidzamā atgriešanās ir atņemtā, pazudušā laika meklējumi? Uz ziemeļiem izsūtītā paaudze kļuvusi par sasalušu zemi Sibīrijas ūdeņos un ledū. Palikušie izzūd ar katru dienu. Es izmisīgi vēl cenšos apturēt laiku. Cerībā, ka mani vārdi neaiziet kopā ar mani. – Patiesībā es neko aizmirsis neesmu. Taču daudz kas jau šķiet kā kinofilmā redzēts. Pārāk neticami tas bija. Taču tūkstoši un tūkstoši, desmitiem miljonu ir te piedzīvojuši ko līdzīgu un vēl briesmīgāku. Visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota un izkropļota, ka notikumus, kuriem līdzīgu nav cilvēces vēsturē, šodien uzskata par pašsaprotamiem un normāliem… (I.Knaģis) Scenārijs-Ēriks Lanss Režisore-Dzintra Geka Mūzika-Pēteris Vasks Operators Aivars Lubānietis Montāžas režisors-Armands Zvirbulis Montāža un skaņas apstrāde-Jānis Kazulis Videografika-Edgars Lūsiņš Režisora asistente-Baiba Ārenta (c) Studija SB 2009 (c) Dzintra Geka 2009