28.11.2016., I.Paičs, "Kā nonākt līdz sava īstā "es" piedzimšanai?"

Ļoti bieži mēs cīnāmies par robežām, kuras mums nemaz īsti nav vajadzīgas, un ignorējam kādas citas, kuras būtu patiesi svarīgas. Tas notiek tāpēc, ka mēs bieži vien vāji apzināmies savas patiesās vajadzības un nesaprotam, kā veidots mūsu personības kodols. Mūsu apziņa mēdz būt ilūziju pilna ne tikai par citiem, bet arī par sevi. Kas ir tas “es”, kura robežas jāsargā? Literatūrā bieži sastopams pretstatījums starp patieso “es” un neīsto “es”. Cilvēka dvēsele nav viendabīga, tā ir sašķelta un pretrunīga. Mūs vada mūsu pašu dvēseles spēki, kurus mēs paši nesaprotam – “sirds” cīnās ar “prātu” utt. Cilvēks bieži dara nevis to, ko grib un atzīst par labu un pareizu, bet to, ko gribas. Bet citkārt nedara ne tikai to, ko grib, bet arī to, ko gribas, jo jādara tas, ko vajag – ko liek sabiedrības ietekmē radies spiediens. Mūsdienu psiholoģijas “vectētiņš” Zigmunds Freids cilvēka dvēseles struktūru sadalīja 3 komponentēs… Meditācijas vakaru lekciju cikls “Attiecību robežas” Mācītājs: Indulis Paičs Vairāk par to, kas un kāpēc ir tās dvēseles iekšējās pretrunas, ar kurām cīnāmies, stāstīts lekciju ciklā “Dvēseles mocītāji”:    • Lekciju cikls "Dvēseles mocītāji"     / mocitaji