Voldemārs Irbe

Voldemārs Irbe ir viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem reālisma pārstāvjiem latviešu glezniecībā. Viņš zīmēja (galvenokārt ar krītiņiem) ainavas, pārsvarā Rīgas un tās apkārtnes, Jūrmalas un Tukuma nomaļu skatus, sadzīvisko ainu tēlojumus, portretus un klusās dabas. Iztikai viņš nopelnīja ar saviem zīmējumiem, kurus par nieka naudiņu pārdeva ikvienam interesentam. Pamatā viņš gleznoja ar pasteļu krītiņiem uz melnas vai pelēkas krāsas kartona, kā pats apgalvoja, lai izceltos krāsu košums. Viņš zīmēja visu, kas šķita uzmanības vērts: portretus, ainavas, trūcīgu ļaužu mitekļus, tirgus un ielu burzmu, dievkalpojumus, krogus, amatnieku darbnīcas, ziedus, klusās dabas un daudz ko citu. Savu glezniecības tehniku viņš izkopa līdz pilnībai, var pat teikt – kļuva virtuozs savā mākslā, atklājot pasteļglezniecības patiesās iespējas un nodrošinot tai pastāvēt citu tehniku vidū. Mākslas aprindās tas nepalika bez ievērības: vairākus mākslinieka gleznotos pasteļus iegādājās Valsts mākslas muzejs un arī Pilsētas mākslas muzejs. Neraugoties uz daļas sabiedrības nievājošo attieksmi, ko piecieta stoiskā mierā, Irbītis dzīvoja sabiedriski aktīvu dzīvi, vienmēr bija lietas kursā par svarīgākajiem notikumiem pilsētā un bija klāt visur, kur vien tas bija iespējams. Viņš nekad nekautrējās izteikt savu viedokli par jebko, kas uzjundīja sabiedrības interesi, jo bija pārliecināts par savu kompetenci jebkurā dzīves jomā. Lai arī par savu izskatu viņš nemaz nerūpējās, interesi par gara pasauli viņš nezaudēja nekad.