Jauni formāti, arī maldināšanas riski: saturs krieviski Latvijā pēc LR4 slēgšanas

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pakāpeniski ir atteikušies no lineārajā apraidē piedāvātā satura krievu valodā un palikusi tikai LSM interneta portāla krievu un citu mazākumtautību versija. Tomēr komercmediju klāsts, kas piedāvā saturu krieviski, Latvijā ir visnotaļ plašs. Kāda izskatās krievu mediju telpa Latvijā, cik lielā mērā tā saplūst ar to, kas ražo saturu latviešu valodā, skaidrojam Mediju anatomijā. Ar novēlējumu Laimīgu jauno gadu 31.decembrī beidza skanēt Latvijas Radio 4, kas piedāvāja apjomīgāko audio saturu krievu valodā. Tagad krievu valoda būs lasāma vai klausāma tikai sabiedriskā medija interneta vidē līdzās ukraiņu un angļu versijām. Saturs nav identisks dažādās valodās, bet lielā mērā adaptēts no latviešu satura ar mērķi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs uzzina svarīgo. Apmēram 30% ir orģinālsaturs, stāsta Aleksandra Plotņikova, portāla LSM+ satura daļas vadītāja un galvenā redaktore. Par krieviski strādājošo mediju daudzumu lūdzām datus Kultūras ministrijai, bet tādu apkopojumu nesaņēmām un arī skaidrs, ka masu informācijas līdzekļi savu darbību nereģistrē, norādot valodu, kādā tie vēsta. Interneta meklētājā krieviski ievadot atslēgvārdus ziņas un Latvija, parādās dažādas lapas. Tie ir gan lielie portāli, kas piedāvā arī krievu versiju, ir tādi kas pamatā strādā krieviski un varbūt piedāvā latvisko versiju. Ir daži laikraksti, bet šī joma tāpat kā pārējā drukātā prese piedzīvo lejupslīdi, savukārt tie, kas palikuši, savu saturu cenšas piedāvāt internetā. Ir arī krieviski rakstošie reģionālie mediji. Par daļu no tiem ir jautājums, cik tie ir neatkarīgi no vietējās varas, bet ar šo problēmu saskaras reģionālie mediji neatkarīgi no valodas. Principā, līdzīgi kā latviešu mediju telpā. Jautājums – cik lielā mērā abu valodu mediju telpas saskaras vai vairums tomēr dzīvo katra savā pasaulē un tātad arī šī satura lietotāji? Par to saruna ar TVNET galveno redaktori Ēriku Staškeviču. Interesanta un neskaidra mediju zona ir tādas platformas kā Youtube vai Facebook. Tās izmanto tradicionālie mediji sava satura popularizēšanai, bet ir arī žurnālisti, kam tā ir pamata platforma. Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Deniss Aleksandrs Ševeļovs skaidro, ka šo platformu algoritmi ir būvēti uz skatījumu daudzumu un ilgumu, tādēļ provocē veidot sensacionālu saturu, arī dezinformāciju. Sociālie mediji un citas interneta platformas ir vieta, kur Krievija īpaši cenšas izplatīt tās politiskos naratīvus. Labā ziņa ir tā, ka atbilstoši 2024. gada sabiedrisko mediju sabiedriskā labu aptaujai vien katrs sestais mazākumtautību iedzīvotājs Latvijā nepatērē kādu no lielajiem ziņu portāliem vai televīzijas kanāliem. Tiesa – kā norādīts sociologa Andra Saulīša pētījumā par mazākumtautību mediju lietošanas paradumiem, mazākumtautībām mazāk interesē ārpolitika, procesu analīze un komentāri un tās no šāda satura mēdz izvairīties.