Piedzīvojumi Tenerifē

Nedaudz vēstures. Kanāriju salas ļāva senajiem spāņu ceļotājiem daudz maz droši nonākt jaunajās zemēs. Salu novietojums un auglīgās zemes ļāva kuģiem uzņemt nepieciešamo provizīju, lai tālāk nokļūtu jaunajā kontinentā un tādējādi sniedza lielu iegldījumu spāņu koloniju iegūšanā. Nepieciešamība apgādāt kuģu apkalpes ar daudzveidīgu pārtiku, pamazām pārvērta salas botāniskajā dārzā, kur iespējams atrast augus no dažādiem pasaules nostūriem. Parādījās azarts iedziļināties salas vēsturē, pētot pirmatnējo iedzīvotāju pēdas. Diemžēl, kā jau maza tauta – reti, kura pārdzīvo lielu impēriju kolonialās ambīcijas. Lai nu kā, šīs kultūras vērtības liekas interesantākas par spāņu un esmu jau sagatavojis sarakstu ar apskates objektiem, kas skar tieši šo periodu (pirms spāņu ciemošanās). Paši iedzīvotāji ir ar leģendām apvīti, atkarībā no kādas konspirācijas teorijas skaties - zilacaini Atlanti vai citplanētieši, bet man tuvākā teorija, kas balstās uz DNS analīzēm un valodas līdzībām, ka tā ir kāda berberu cilšu atzarojums. Saistībā ar autentiskajiem iedzīvotājiem, ir vērts pieminēt arī terora aktu Tenerifē, kur avarēja 2 lidmašīnas. Vaininieks, bija šo salu brīvības kustība, kura centās vardarbīgi panākt salu neatkarību no Spānijas. Vēl izdevās atrast, pamestu ciematiņu, kur šobrīd notiek kaut kādas filmas filmēšana. Ņemot vērā, ka vācu kino, vesels ciems ar baznīcu centrā, pamests un pilns ar dažādiem grafiti. Interesanta vieta, ja ceļo budžetā un vēlies kaut ko redzēt starp dabu un pilsētas dzīvi. Un tad dodos es pa pēdām pirms spāņu paliekām. Lai cik mistiska un leģendām apvīta kultūra ir mājojusi uz šīm salām, muzejs vairāk tomēr stāsta par spāņu kolonijām. Protams, ka aizskarot man bērnībā tuvās Dienvidamerikas civilizācijas, kuras jau no mazotnes pētīju, un tas man ļoti patika. Tātad šodien apskatīju Guanchi piramīdas (vai arī tūristu pievilnāšanas objektu? Kurš zina, kā patiesībā ir?). Interesanti, ka Latvijā varēja būt arī savs tūristu pievilināšanas objekts. Ja Tele2 kampaņas "Meteorīts" būtu izspēlēts citādāk, bet kurš tik senus notikumus atceras no Latvijas mediju telpas? Vispār, es uzskatu, ka Latvija varētu būt laba tūristu pievilināšanas valsts. It sevišķi tagad, kad politisko apstākļu dēļ mainās tūristu iecienītākie atpūtas galamērķi. Paturpinot par Omlektu, Acteku, Maiju..... Pamazām briestu savam ceļojumam uz Brazīliju. Tiesa galamērķis man šobrīd ir prātā - pilsēta "Vārpa". Tīri latvisks nosaukums Brazīlijai, vai ne? Varu pačukstēt, ka tur atrodas arī Brīvības pieminekļa kopija. Fakts - 3 Šekspīra darbos ir pieminētas Kanāriju salas. Maziņš faktiņš - viduslaiki vizuālā skata ziņā (pilis, karošanas paņēmieni, sabiedriskā dzīve utt.) ir vikingu sirotāju nopelns. Agrīnajos laikos, tieši viņi bija lielākais bieds, kuri kalpoja par iemeslu pielāgoties aizsardzībai, lai feodāļi varētu saglabāt savu mantu un kalpu dzīvības. Vēl viena interesanta salas burvība ir alās dzīvojošie cilvēki. Interesants atvērtu siržu dzīvesveids. Nedaudz noslēpumains un tai pat laikā ļoti atklāts. Noslēpumains, tik daudz, cik pat pārāk atklāts, tāpēc liekas biedējošs citiem. Katrā ziņā, ja nav bailes iepazīt ko jaunu, ir vērts garām ejot pasveicināt šī dzīvesveida piekritējus. Tāds kā dabas "skvoteru" redzējums. Interesants vērojums bija arī vienā no restorāniem. Kā personāls ar sevi, rada bardaku. Esot negācijās un nemierā ar sevi, pazaudē klientus, radot pelēcību sev apkārt. Nepaēdu tur, bet vienā no blakus restorāniem tāpat nobaudīju okeāna velšu zupiņu. Viena no lietām, ko noteikti iesaku apēst esot šeit. Vismaz tiem, kurus nebiedē dažādi ūdens briesmoņi. Un tad, protams, tā mūzika visapkārt. Daudz ielu mākslinieku vakarā, kuri izklaidē restorānu apmeklētājus. Tenerifē ir trīs kalni, kurus vajadzētu iekarot - dzeltenais kalns ir iekarots kā pēdējais, kā priekšpēdējais arī pieveikts sarkanais kalns. Teide (kura skaitās augstākais punkts Spānijā) ar saviem vulkāniskajiem kristāliem un apsargiem paliek nākamajai reizei. Atmodies arī mazais ģeologs, kurš grib visus akmeņus paņemt līdzi. Daudz neparastu un skaistu akmentiņu... It sevišķi, kad tiek atrasts akmentiņš ar vulkāniskajiem kristāliem. Kaut,kā jātiek galā ar to, jo bagāžai tak ir svara ierobežojums. Interesanti, ka pirmajā dienā piedzīvota retā parādība - lietus, kas neesot tik bieži šeit. Savukārt pēdējā - "kalima", kad vējš atnes pāri okeānam Sahāras tuksneša smiltis, radot siltumnīcas efektu, papildus karstumiņš... Bet, protams, kā gan bez piedzīvojumiem lidostā, jo manai lidmašīnai bija avārijas nosēšanās, kura aizkavēja izlidošanu.