Ar Gostiņu dienu sākusies Pļaviņu 90 gadu jubilejai veltītā svētku nedēļa

Reti kura apdzīvota vieta Latvijā var lepoties ar tik daudziem nosaukumiem, cik bijuši Pļaviņu daļai – Gostiņiem. Šai vietai, kas agrāk bijusi patstāvīga pilsēta, piešķirti tādi oficiāli un neoficiāli nosaukumi kā Evesthofa, Evestmunde, Dankere, Trentelberga, Žīdu miests un citi. Pļaviņu novada ģimnāzijas vēstures skolotāja Iveta Krastiņa skaidro, ka par Žīdu miestu tā dēvēta ne velti: “Gostiņos jau 18.gadsimta beigās sāk dzīvot pirmie iedzīvotāji. Šeit, “pateicoties” tā laika cariskās Krievijas likumiem, sāka apmesties ļoti daudz ebreju. Divu upju – Aiviekstes un Daugavas satekā – sāka veidoties ebreju ciems.” No ebreju apmetnes vēlāk izaugusi Gostiņu pilsēta, kas savukārt ir aizsākums Pļaviņām. Tādēļ tieši Gostiņu kultūrvēsturiskajā parkā norisinājās pirmie Pļaviņu 90 gadu jubilejai veltītie svētku pasākumi. Pirmais no tiem – informatīvā stenda atklāšana. Stends vēsta par Gostiņu vēsturi un saturiski bagātina parkā jau esošās informatīvās plāksnes, kas vēsta par šīs vietas vēsturiskajiem nosaukumiem. Ilggadējā Gostiņu iedzīvotāja Ausma Korule atceras, kādēļ viens no neoficiālajiem nosaukumiem bijis Zarnu miests: “Es vēl ļoti labi atminos laikus, kad ļaudis no tuvākām un tālākām vietām, pat no Madonas savāca savas preces, ko varētu šeit pārdot, un veselām karavānām brauca uz šejieni, lai no ebrejiem nopirktu naglas un pārējos metāla izstrādājumus, kas šeit bija it kā lētāki. Bet pats galvenais, kāpēc brauca uz šejieni, brauca pēc zarnām, jo Gostiņos bija ebrejiem ļoti lielas lopkautuves, kurās bez pārējiem produktiem tiek iegūtas arī zarnas. Un tāpēc nākamais nosaukums Gostiņiem ir Zarnu miests.” Lai gan Otrā Pasaules kara laikā pret ebreju tautu vērstais genocīds panāca šīs tautības cilvēku izzušanu no Gostiņiem un šobrīd šeit ebreju praktiski nav, iedzīvotāji atceras šīs tautas nozīmi Pļaviņu senākās daļas vēsturē, tādēļ Gostiņu dienas pasākuma goda viesi bija pārstāvji no Rīgas Ebreju kopienas, kas bija atbraukuši ar ebreju kultūras programmu un izstādi, kas no 4.jūlija būs skatāma Pļaviņu novada kultūras centrā. Latvijas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska stāsta: “Mēs esam atveduši izstādi par ebrejiem, kas saņēmuši Latvijas augstākos valsts apbalvojumus – gan pirms 1940.gada, gan mūsdienās. Tādu ir apmēram 85, un ar lepnumu gribu teikt, ka viens no apbalvotajiem ir bijušais Latvijas un Rīgas virsrabīns Natans Barkans. Viņa ģimene ir no Gostiņiem un ir ar šo vietu ļoti saistīta.” Kultūras programmas sākumā ar koncertu uzstājās Rīgas Ebreju kopienas koris “Šofar”, savukārt turpinājumā ar tradicionālo ebreju tautas jeb klezmeru mūziku klātesošos priecēja vijolnieks Mihails Bolšunas. Viņa repretuārā bija galvenokārt kāzu melodijas. Savukārt vislielāko sajūsmu klātesošajos radīja iespēja iemācīties ebreju riņķu dejas, ko apgūt palīdzēja horeogrāfs Sergejs Rozencveigs. Pasākuma apmeklētāji ar prieku iesaistījās šajā aktivitātē. Pasākuma noslēgumā ikviens varēja nogaršot divus tradicionālus ebreju ēdienus – macas maizītes un cepumus, ko sauc par “imberlach”. Stāsta Gita Umanovska: “Imberlach – tas ir ingvers ar burkāniem. Tādus taisīja tikai Latvijā un taisa joprojām. Līdzīgus cepumus gatavoja arī mazliet Lietuvā, bet mēs viņus neskaitīsim.” Pēc kultūras programmas – Gostiņu dienas noslēgumā ikviens interesents varēja izmēģināt savus spēkus futbola soda sitienos. Pasākums norisinājās Gostiņu stadionā. Spēles gaitā dalībniekam bija jācenšas trāpīt bumba vārtos, ik reizi sitot no arvien lielāka attāluma. Interese par šo aktivitāti bija gan maziem, gan lieliem. Pļaviņu svētku programma turpināsies vēl četras dienas, galvenā svētku diena būs sestdien, 1.jūlijā. Sīkāka programma - pielikumā.