Raimonds Pauls – 90 “Dziesma par dziesmām” ver 2

Raimonds Pauls – 90 - “Dziesma par dziesmām” ver.2 Pie mājas loga trīs runči skaļi auro. Nakts atver durvis uz balto dziesmu, un sirds iekrīt mierā kā dziesmiņa par prieku. Diena sākas ar balto sauli mūsu sirdīs. Pāri mājas jumtiem aizslīd vecā jūrnieka stāsts. Ielās ar mani atkal runā kaijas, un tas mani nepārsteidz. Dvēsele kļūst viegla kā lietus blūzs rudenī, kad pilsēta ceļas kā mafija saulainajā Sicīlijā. Vakars atnāk ar šūpuļdziesmu mātei, un vējš pār laukiem čukst meža gulbja stāstus. Kad eju savu ceļu, nepārmet man to, un spīd tik dzintars vien miglā rīta saules gaismā. Rudens stāsta par pēdējo lapu. Vējš čukst, ka vēl ir cerība un vēl ir laiks. Miglā baltā kaza iegrimst lauku vidū, un klusums runā labāk par lauku gurķi Rīgas tirgū. Vakara vējā zied mežrozītes, un tālumā dzirkst dziesmiņa Rīgai. Nakts ritmā lietus lāses krīt, un sirds kā tavs vārds paceļas virs pilsētas. Pāri laukiem nāk svētceļnieks pa putekļaino ceļu, un vakars smaržo pēc meitenes ar kallu ziediem. Kāds čuksts aiznes mani līdz dziesmiņai par prieku, kur klusums dzied arī dziesmu bez vārdiem. Es sev saku — viss būs labi, Old‑Vaverli, kad nakts gar logiem slīd kā senās dienas. Pat ja sirds reizēm ir kā pirmā mīla, tā vienmēr atrod ceļu atpakaļ cauri gadsimtiem. AUTORS: GVIDO BLUMBERGS