Paliec pie manis (Abide With Me)

Paliec pie manis vakarstundā, Kungs. Tumsa jau atnāk, neaizej, mans Dievs. Nav vairs neviena, kas man roku sniegs. Vienīgi Tu, mans Kungs, Tu, vājo spēks. Ātri vien paiet mūsu īsais mūžs, izgaist kā sapnis, zemes priekiem lemts; visu man apkārt rudens elpa skar. Paliec, ak, Vienīgais, kas nemainies. Paliec ar mani katru stundu, Kungs. Kas gan vēl vētras klusināt tā spēj? Kas vēl par Tevi labāks draugs var būt? Paliec, vai lietains laiks, vai saule spīd. Kungs, kad Tu līdzās, bailēm vietas nav: vieglas kļūst sāpes, rūgtums sirdī zūd. Kur nāves vara? Kur tās asais šķēps? Manī ir uzvara, ja Kungs stāv klāt. Izdziestot skatam, krustu redzēt ļauj: apgaismo tumsā, debess ceļos ved. Jauns rīts kad ausīs, zemes ēnas bēgs, dzīvē un nāvē, Kungs, man stāvi klāt. © “Abide With Me”, Henry Francis Lyte, 1847, William Henry Monk, 1861. Latv. tulkojums Marta Jance #slavēšana #abidewithme #latviski