Čulpana Hamatova: “Es baidījos elpot.” Videointervija ar izcilo aktrisi

🇺🇦 Pēc kara sākuma Ukrainā viņa pameta Krieviju un pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Izcilajai aktrisei Čulpanai Hamatovai Latvija tagad nav tikai mājas vai patvērums, bet gan sākums pilnīgi jaunam posmam profesionālajā, radošajā dzīvē. Ne tikai Jaunā Rīgas teātra izrāde “Post Scriptum”, bet arī pati Čulpana Hamatova nominēta 2021./2022. gada “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijās “Lielformāta izrāde” un “Gada aktrise”. Ko nozīmē pamest savu zemi un doties dzīvot svešumā? Par to un daudz ko citu aktrise Čulpana Hamatova stāsta raidījumā “Statuss:Brīvs”. Aktrise atzīst, ka pēc kara sākuma Ukrainā bijusi baiļu pārņemta. “Es baidījos elpot. Es baidījos apmeklēt veikalus. Baidījos bērnus atstāt mājās vienus, baidījos šķirties no viņiem pat uz piecām minūtēm,” viņa saka. Uz jautājumu, kādēļ talantīgi mākslinieki pamet Krieviju, Čulpanai Hamatovai ir skaidra atbilde: “Māksla nav iespējama bez brīvības. Ja nav brīvības, nav arī mākslas.” Raidījumā “Statuss:Brīvs” žurnālists Sergejs Nikolajevičs sarunā ar Čulpanu Hamatovu iesaista aktrises ilggadējus draugus – Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani, dzejnieku un mūziķi Juriju Ševčuku, mūziķi Diānu Arbeņinu un citus. Sarunā aktrise arī atskatās uz televīzijas hronikas kadriem, epizodēm no izrādēm un fragmentiem no filmām, kurās piedalījusies. “Grūti pateikt, ko viņa savā dzīvē vēl nav spēlējusi. Viņas lomu saraksts kinoteātrī pārliecinoši tuvojas simtam, vēl arī teātris, seriāli, dzejas programmas... Tas ir pārsteidzoši, cik daudz Čulpanai Hamatovai izdevies paveikt,” vērtē žurnālists Sergejs Nikolajevičs. Viņu interesē, kā Čulpana Hamatova jūtas Jaunā Rīgas teātra aktrises statusā un ko viņa vēlas patlaban visvairāk. Žurnālista Sergeja Nikolajeviča projekta “Statuss:Brīvs”, kas veidots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”, centrā ir lielu zvaigžņu un spilgtu radošu personību likteņi.