Kā sevi pasargāt no finanšu krāpniecības? | Finanšu veselība

Finanšu krāpniecība kļūst arvien izplatītāka un personiskāka. Cik droši un pārliecināti varam justies? Kādi ir krāpšanas apjomi Latvijā, kā darbojas krāpnieki un kāpēc cilvēki joprojām uzķeras uz dažādām shēmām? Šajā Swedbank Finanšu veselības podkāsta epizodē sarunājāmies ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieku Oļegu Filatovu un Swedbank Mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu. Epizodē apskatījām: kādi ir izplatītākie finanšu krāpniecības veidi un reālā statistika Latvijā kā krāpnieki iegūst personas datus kāpēc par upuri var kļūt ikviens ko dara bankas un policija, lai cīnītos ar krāpniekiem kurš atbildīgs par drošību kas ir “naudas mūļi” un kādas sekas tas var radīt kā rīkoties, ja esi kļuvis par krāpšanas upuri kā praktiski pasargāt sevi un savus tuvos 00:00 Intro 03:43 Lielākie finanšu krāpniecības gadījumi un veidi 06:46 Personas dati un to nozīmība mūsdienās 08:20 Cik lieli ir finanšu krāpniecības apjomi Latvijā? 09:25 Populāri un aktuāli finanšu krāpšanas veidi 12:32 Kā pareizāk rīkoties krāpšanas gadījumos? 17:30 Padoms domēna pārbaudei 19:41 Cik daudz cilvēku vēršas policijā par krāpšanas gadījumiem? 21:46 Krāpšanas upura profils 26:38 Stāsti no pieredzes 28:00 Valsts policijas rīcība krāpniecības situācijās 33:28 Atbildību sadalījums starp banku un lietotāju 37:00 Naudas mūļi un viņus loma krāpniecību shēmās 42:17 Starptautiskā sadarbība finanšu krāpniecības jomā 44:44 Kā krāpnieki tiek pie maniem datiem? 49:29 Iemesli, kāpēc cilvēki neziņo policijai 51:15 Drošības ieteikumi, lai sevi un savus tuvos pasargātu