Sēlijas alpakas iekaro sirdis ar ziņkārību un inteliģenci

Stabilu vietu Latvijas lauku tūrisma nozarē ieņem alpakas. Lai gan šo dzīvnieku dzimtene ir Andu kalni Dienvidamerikā, alpakas arvien vairāk sastopamas arī pie mums. Viena no plašākajām alpaku saimniecībām Sēlijā atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā – “Alpaku sala”. Katra alpaka Zībārtu ģimenes saimniecībā ir personība – ar savu vārdu un raksturu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem pirmās alpakas saimnieki iegādājās zāliena uzturēšanai, bet ātri vien šie dzīvnieki kļuva par ģimenes locekļiem. Alpakas izvēlas, ar ko draudzēties, – gluži kā cilvēki. “Ir alpaciņas, kuras izvēlas sievu, un tādas, kuras izvēlas mani,” stāsta “Alpaku salas” saimnieks Helmuts Zībārts. “Es varu, teiksim, ar Madaru iet kopā. Madara necieš mūsu meitu, es ar meitu nedrīkstu iet kopā, jo tad viņa uzbrūk manai meitai, dzen projām.” Savukārt Šerifs ir ļoti pieķēries saimniecei, kurai vienīgajai ļauj sevi glaudīt. Alpakām raksturīgs gan ģimeniskums, gan inteliģence un gudrība. “Pirmajā gadā alpakas mums “lika” nomainīt vārtiņiem krampīšus,” saimniece Ineta Zībārte min vienu piemēru. “Sākumā ļoti apvainojāmies viens uz otru ģimenē, teikdami, kurš tad ir atstājis vārtiņus vaļā. Un tad kamerās ieraudzījām, kā ar zobiem tiek atvērti vaļā krampīši.” Alpakas ir arī ļoti labi sargi – viņas uzmana teritoriju un apdraudējuma gadījumā, piemēram, ja uzbrūk plēsēji, ir gatavas cīnīties, aizstāvot gan sevi, gan citus. Galvenā barība ir zāle un siens. Neatbilstoši produkti var radīt veselības problēmas, tādēļ ciemiņi aicināti dzīvniekus nebarot. Alpaku veselībai ir ļoti nepieciešams D vitamīns. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, ziemā dabīgā veidā to nav iespējams saņemt pietiekamā daudzumā, tādēļ alpakām tas tiek injicēts. Savukārt vasarā viņas to uzņem sauļojoties. Amizanti ir arī vērot alpaku ūdens priekus, kas palīdz atvēsināties. “Alpaku salā” karstās dienās dzīvniekiem pieejams gan neliels, sekls baseins, gan ūdens no šļūtenes. Alpaku dzimtene ir Peru, Bolīvijas un Čīles kalnu apvidus, taču tās ļoti labi adaptējas arī mūsu klimatiskajos apstākļos. “Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 395 alpakas 45 novietnēs,” informē Lauku atbalsta dienestā. “Alpaku audzēšana Latvijā joprojām ir nišas nozare, tomēr interese par šiem dzīvniekiem saglabājas.” Alpakas īpaši iecienītas lauku tūrisma nozarē, bet atsevišķas saimniecības, tostarp “Alpaku sala”, tās audzē arī pārdošanai. Reizi gadā šie dzīvnieki sniedz cilvēkiem īpašu dāvanu. Neilgi pirms filmēšanas “Alpaku salā” notika cirpšana. No vienas alpakas var iegūt vidēji četrus kilogramus vilnas. Labākā daļa aiziet diegos, no kuriem pēc tam tiek darināts apģērbs. Ineta Zībārte skaidro, ka alpaku vilna ir īpaša vairāku iemeslu dēļ: “Šī vilna ir pilnīgi nealerģiska. Šis skaistums ir ūdeni atgrūdošs, tāpat kā mūsdienu sporta sintētika, un ļoti, ļoti silts, tāpēc arī apģērbs, kas ir gatavots no simtprocentīgas alpakas vilnas, ir tieši ar tādām pašām īpašībām. Un re, kur nāk arī paši vilnas īpašnieki apskatīties, kas šeit notiek. Alpakas ir tie īpašie dzīvnieki, kas nebaidās ienākt cilvēka mājoklī.” Vientulība alpakām rada stresu un negatīvi ietekmē veselību, tādēļ vienā novietnē ieteicamais minimālais skaits ir trīs. “Alpaku salā” šobrīd dzīvo aptuveni 40 šo kamieļu dzimtas pārstāvju. Sandra Paegļkalne